Uzsākot savu biznesu, viens no pirmajiem jautājumiem ir – kādā formā saimniecisko darbību veikt? Reģistrēties kā fiziskai personai–saimnieciskās darbības veicējam, dibināt SIA vai kļūt par individuālo komersantu?
Pareizā izvēle nav atkarīga tikai no tā, kuru formu iespējams reģistrēt visātrāk vai kur sākotnēji šķiet mazāki nodokļi. Jāņem vērā biznesa risks, plānotais apgrozījums un izdevumi, partneru un darbinieku skaits, kā arī uzņēmuma attīstības plāni.
Uzņēmējdarbības formu vērts izvēlēties pēc biznesa riska, plānotā apjoma un nākotnes plāniem.
Ja darbu sākat viens un galvenokārt pārdodat savus pakalpojumus vai zināšanas, bieži piemērots sākums ir fiziskas personas saimnieciskā darbība. Savukārt, ja biznesā būs vairāki īpašnieki, lielākas saistības vai nepieciešams nodalīt uzņēmuma riskus no privātās mantas, vērts apsvērt SIA.
Saimnieciskās darbības veids un forma – kāda ir atšķirība?
Saimnieciskās darbības veids raksturo to, ko jūs darāt, savukārt forma nosaka, kādā statusā jūs šo darbību veicat.
Grāmatvedības pakalpojumi, programmēšana, konsultācijas, preču tirdzniecība, autoservisa pakalpojumi vai nekustamā īpašuma izīrēšana ir darbības veidi. Savukārt fiziskas personas saimnieciskā darbība, individuālais komersants un SIA ir dažādas darbības formas.
Izvēlētā forma ietekmē atbildību par saistībām, grāmatvedības kārtošanu, nodokļu piemērošanu, naudas izmantošanu un uzņēmuma pārvaldību. Fiziska persona saimniecisko darbību reģistrē VID, bet SIA un individuālais komersants tiek reģistrēti Uzņēmumu reģistrā.
Ko izvērtēt pirms reģistrācijas?
Pirms formas izvēles ieteicams izveidot vienkāršu pirmā gada biznesa modeli. Padomājiet, ko pārdosiet, kas būs jūsu klienti, vai strādāsiet viens vai kopā ar partneriem un kādas saistības var rasties uzņēmējdarbības laikā.
Būtiski ir arī aptuveni aprēķināt plānotos ieņēmumus, izdevumus un peļņu. Diviem uzņēmējiem ar vienādu apgrozījumu piemērotākais risinājums var būt ļoti atšķirīgs, ja vienam darbības izdevumi ir nelieli, bet otram nepieciešamas telpas, darbinieki, iekārtas un preču krājumi.
Jo lielāki ir līgumi, kredītsaistības, garantijas, klientu avansi vai iespējamās pretenzijas, jo svarīgāks kļūst jautājums par biznesa un privātās mantas nodalīšanu.
Kad piemērota fiziskas personas saimnieciskā darbība?
Fiziskas personas saimnieciskā darbība bieži ir piemērota individuālam pakalpojumu sniedzējam ar salīdzinoši vienkāršu biznesa modeli un nelielu risku.
To reģistrē VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, nedibinot atsevišķu uzņēmumu. Šis risinājums var būt ērts, ja strādājat viens, galvenokārt pārdodat savu darbu vai zināšanas, nav nepieciešami lieli ieguldījumi un sākumā vēlaties pārbaudīt pieprasījumu pēc sava pakalpojuma.
Tomēr vienkāršāka reģistrācija nenozīmē, ka var iztikt bez uzskaites. Ieņēmumiem, izdevumus pamatojošajiem dokumentiem, līgumiem un maksājumiem jābūt sakārtotiem jau no pirmā darījuma.
Jāņem vērā arī tas, ka saimnieciskās darbības reģistrācijas pienākumu nosaka ne tikai nopelnītā summa. Viens no kritērijiem ir darījumu regularitāte un sistemātiskums – piemēram, trīs vai vairāk darījumi gadā vai pieci un vairāk darījumi triju gadu laikā. Tiek vērtēta arī pati darbības ekonomiskā būtība un tās mērķis gūt atlīdzību.
Kad labāk izvēlēties SIA?
SIA ir vērts apsvērt, ja uzņēmējdarbība kļūst apjomīgāka vai nepieciešams skaidrāk nodalīt biznesu no īpašnieka privātās dzīves.
SIA ir atsevišķa juridiska persona. Tā parasti ir piemērotāka, ja biznesā ir vairāki partneri, paredzēti lielāki līgumi un ieguldījumi, tiek nodarbināti darbinieki, nepieciešams finansējums vai nākotnē plānots piesaistīt jaunus dalībniekus vai investorus.
Parastas SIA minimālais pamatkapitāls ir 2 800 EUR. Iespējams dibināt arī SIA ar samazinātu pamatkapitālu, taču tai ir papildu nosacījumi un ierobežojumi.
Svarīgi saprast, ka SIA nauda nav īpašnieka privātā nauda. Uzņēmuma un īpašnieka līdzekļi ir jānodala, un naudai, kas tiek izmaksāta īpašniekam, jābūt atbilstošam pamatojumam, piemēram, darba algai, dividendēm vai aizdevuma atmaksai.
Kas ir individuālais komersants?
Individuālais komersants jeb IK ir fiziska persona, kura kā komersants ierakstīta komercreģistrā. Tas nav tas pats, kas fiziska persona, kura vienkārši reģistrējusi saimniecisko darbību VID.
Atsevišķās situācijās reģistrācija par individuālo komersantu kļūst obligāta. Piemēram, ja gada apgrozījums no saimnieciskās darbības pārsniedz 284 600 EUR, vai arī gada apgrozījums pārsniedz 28 500 EUR un vienlaikus tiek nodarbināti vairāk nekā pieci darbinieki. Īpaši nosacījumi attiecas arī uz komercaģenta un māklera darbību.
Būtiska atšķirība no SIA ir tā, ka individuālais komersants par savām saistībām atbild ar visu savu mantu. Tāpēc, pieaugot biznesa apjomam un riskiem, vienmēr vērts salīdzināt IK un SIA piemērotību. Aktuālos reģistrācijas kritērijus skaidro Uzņēmumu reģistrs.
Juridiskā forma un nodokļu režīms nav viens un tas pats
Šie ir divi atsevišķi lēmumi.
Uzņēmējdarbības forma nosaka, kas veic saimniecisko darbību un kā tiek organizēta atbildība. Nodokļu režīms nosaka, kā tiek aprēķināti un maksāti nodokļi.
Fiziskas personas saimnieciskās darbības veicējam atkarībā no situācijas var būt pieejams vispārējais nodokļu režīms, mikrouzņēmumu nodoklis vai atsevišķos gadījumos samazinātā patentmaksa.
Nodokļu režīmu nevajadzētu izvēlēties tikai pēc nodokļa likmes. Jāņem vērā faktiskie ieņēmumi un izdevumi, sociālās iemaksas, darbinieki, PVN, investīcijas un tas, cik lielu daļu no nopelnītā uzņēmējs vēlas izmantot personīgām vajadzībām.
Neaizmirstiet par PVN
Arī PVN jautājumu ieteicams izvērtēt jau biznesa sākumā.
Vispārējā gadījumā būtisks ir 50 000 EUR PVN reģistrācijas slieksnis, taču pienākums reģistrēties var rasties arī agrāk. Tas īpaši svarīgi, ja sniedzat pakalpojumus uzņēmumiem citās ES valstīs, saņemat pakalpojumus no ārvalstu uzņēmumiem, izmantojat ārvalstu reklāmas vai interneta platformas vai iegādājaties preces citās ES valstīs.
Tāpēc, ja plānoti darījumi ar ārvalstīm, PVN piemērošanu visdrošāk noskaidrot pirms pirmā darījuma. VID norāda, ka reģistrācijas pienākums konkrētos pārrobežu pakalpojumos var rasties neatkarīgi no darījuma vērtības.
Kā tad izvēlēties?
Ja strādājat viens, sniedzat pakalpojumu un biznesa risks ir neliels, labs sākums var būt fiziskas personas saimnieciskā darbība. Ja paredzēti partneri, darbinieki, lielāki ieguldījumi un saistības vai vēlaties nodalīt uzņēmuma riskus no privātās mantas, bieži piemērotāka būs SIA.
Savukārt individuālā komersanta forma kļūst aktuāla noteiktos Komerclikumā paredzētajos gadījumos, taču jāņem vērā personiskā atbildība par saistībām.
Svarīgākais nav izvēlēties formu, kurā šodien šķiet vismazāk nodokļu. Jāizvēlas modelis, kas būs saprotams, drošs un piemērots arī tad, kad biznesa apjoms būs pieaudzis.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai katram, kurš sāk sniegt pakalpojumus, uzreiz jādibina SIA?
Nē. Ja strādājat viens un biznesa risks ir salīdzinoši neliels, piemērota var būt fiziskas personas saimnieciskā darbība. Palielinoties darbinieku skaitam, investīcijām, saistībām vai partneru skaitam, vērts apsvērt SIA.
Vai saimnieciskās darbības veids ir tas pats, kas nodokļu režīms?
Nē. Darbības veids raksturo to, ko jūs darāt, uzņēmējdarbības forma nosaka, kādā statusā to darāt, bet nodokļu režīms – kā tiek aprēķināti un maksāti nodokļi.
Vai fiziskas personas saimnieciskā darbība jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā?
Nē. Fiziskas personas saimniecisko darbību reģistrē VID. SIA un individuālais komersants tiek reģistrēti Uzņēmumu reģistrā.
Vai mazkapitāla SIA vienmēr ir izdevīgāka?
Nē. Mazāks sākotnējais pamatkapitāls pats par sevi nenozīmē, ka šī forma būs piemērotākā. Jāņem vērā arī mazkapitāla SIA nosacījumi un uzņēmuma nākotnes plāni.
Vai pirms reģistrācijas ir vērts konsultēties ar grāmatvedi?
Jā, īpaši tad, ja paredzēti darbinieki, darījumi ar ārvalstīm, PVN, vairāki īpašnieki vai būtiski ieguldījumi. Pirms reģistrācijas iespējams salīdzināt vairākus variantus un saprast ne tikai nodokļu likmes, bet arī katra modeļa faktiskās izmaksas.
Neesat pārliecināts, kuru formu izvēlēties?
Mēs varam palīdzēt izvērtēt jūsu biznesa modeli, salīdzināt piemērotākās uzņēmējdarbības formas un nodokļu režīmus un saprast, kurš risinājums konkrētajā situācijā būs praktiskākais.
Jo labāk biznesa un grāmatvedības modelis ir sakārtots sākumā, jo mazāk neparedzētu jautājumu un nodokļu risku būs vēlāk.